Lou Boland ,jaunais mākslinieks ar sindromu Morsier
Morsier sindroms iriedzimta smadzeņu anomālija , kas ietekmē vienu bērnu no 15000 vieglā formā un vienu bērnu no desmit miljoniem smagos gadījumos . Lielākā daļa bērnu ar šo sindromu ir strukturāli defekti smadzeņu mainīgajiem. Tas ir tas, kas ir pazīstams kā bāreņu slimība . Lū ir viņa redzes nerva attrophié .
Šī ir pusaudzis, kurš ir perfekts piķis,
apbrīnojams muzikālo atmiņu.
Viņš apguva klavierspēli pašmācības ceļā.
Vidū koncerta Jam Lū, nelielu mūzikas atpūtai 20 minūtes: Blind tests (mūzika), pasākums, kurā Lou izceļas ar savu apbrīnojams muzikālo atmiņu.
Maurane un Lou spēlēt Baha prelūdija
Lū 10 , dzied ar Maurane . Lū ir akls , un ir bijusi ar Maurane , kas ir daļa no raidījuma Cap 48 ( Operation Harvest fona pasaules invaliditāti) . Viņi devās uz ierakstu studijā, lai spēlēt un dziedāt kopā, " Baha prelūdija " un citas dziesmas no Lū . Skaista tikšanās . paldies Maurane
Luc Boland stāsta viņas tētis 18 dienas vēlāk : 411000 + 521000 + 100000 = vairāk nekā 1.000.000 viedokļiem , nemaz nerunājot par " atkārtoti izdevumi " . Atpakaļ 1 miljons paldies par daudz skaistu ziņojumiem .
Kad lou izsmej Stromae interpretējot savu dziesmu ar lielu patiku ! Lou atbilstu Stromae . Viņš ir akls un pārvadātājs sindroms Morsier padara viņas grūto dzīvi , bet mūzika ir viņa dzīve , viņa talants .
Lou Fonds tika izveidots 2006.gada nogalē, pēc Komisijas iniciatīvas četriem cilvēkiem: vecākiem Lū (Claire Bailly un Mr Luc Boland), jurists (Me Philippe Grollet) un mecenāts (Catherine Boon).
Neskatoties uz tās nosaukumu, Lou Fonds nav apvienība, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt labklājību Lū, kaut arī tās galvenais mērķis ir realizācija dzīvojamā māja Lū un citiem jauniem pieaugušajiem invaliditāti.
Tās mērķi ir daudz, un gribas no tā dibinātājiem ir strādāt daudzās jomās, kas dos labumu visiem cilvēkiem ar invaliditāti un līdz ar Lū.
Tāpēc saistības, kā liels? * Tā kā mūsu mērķis ir iekļaut Lū ar atšķirībām sabiedrībā, un nevis radīt slēgtu paradīze viņa persona.
* Tā kā cīņa par vienīgo sindromu Morsier kas veic Lū, ņemot vērā tās galējās retums, nav nekādas nozīmes.
2008.gadā, Marc Vella un Lou (aklā mūziķis zāle) tikās pagājušo laikā "Karavāna mīlestību." Tas jau bija tajā laikā, pārsteidzošs spēli. 4 gadus vēlāk, viņi pasniedza to publiski.
Composition originale de Lou
Oriģināla kompozīcija ar Lou, 15, akls un garīgās attīstības traucējumiem pārvadātāja Starptautiskais filmu festivāls "Extra un vienkāršo cilvēku" 2013 gada decembrī.
http://www.eopfestival.be
Lyrics "Je m’appelle Lou"
Lou, je m’appelle Lou,
Voyez, je suis fait comme vous,
Si ce n’est que où que j’aille,
Je n’ai qu’mon piano, ma canne blanche et le braille.
Lou, je m’appelle Lou,
Voyez, je suis fait comme vous,
Si ce n’est, je vous l’avoue,
Que dans mon trou, j’traîne beaucoup.
Oui j’ai peur du malheur,
Torpeur d’un monde en fureur.
La gestion d’mes émotions,
A chaque tension, je fais le hérisson.
Je sais, la vie est relou,
Elle nous fout des coups d’bambou,
Nous entaille, dresse des murailles,
Nos rêves s’écaillent. Quelle bataille !
Je lutte contre mes tics,
Mes tocs, et toute leur clique.
Certains me disent autiste,
Mais j’y peux rien si j’aime tant la musique.
Je kiffe les harmoniques,
Les notes mélodiques,
Quelque part j’suis un artiste,
La zique et moi c’est magique.
Moi, mes sens, c’est l’ouie,
L’toucher qu’on vous interdit,
Pas d’odorat, un goût réduit,
Ca m’donne quand même souvent bien du souci.
Ainsi est faite ma vie,
Je ris, je pleure, je crie,
Parfois, je manque de courage,
Quand il faut tourner la page.
Papa, maman me disent
Qu’personne fait à sa guise,
Que l’amour rend bien plus fort,
C’est vrai qu’la tendresse, c’est ce que j’adore,
J ‘ai besoin de gros câlins,
Qu’on m’aide, qu’on me tende la main.
Que l’on rie, c’est c’que je kiffe,
Pour vivre dans le positif.
Lou, je m’appelle Lou,
Dites-moi, ne suis-je pas comme vous ?
A chacun, ses périls,
Pour chacun, la vie est difficile.
On a tous nos souffrances,
Nos peurs, nos espérances,
Nos fractures et nos blessures,
Et notre peur du futur.
Vous, je m’adresse à vous,
Dites-moi, est-ce donc si fou,
De se dire qu’y a toujours pire,
Qu’il faut sourire, même au dernier soupir ?
Vous, je m’adresse à vous,
Il faut nous tenir debout,
Et sans fin, se tendre la main,
Oser se faire des câlins.
Lou, je m’appelle Lou,
Voyez, je suis fait comme vous,
Si ce n’est, que où que j’aille,
Je n’ai qu’mon piano, ma canne et le braille.
Lou, je m’appelle Lou.
Lou, c’est moi, c’est vous.
Lou.
(musique : Vincent Boland – Paroles : Luc Boland - Interprétation piano et chant : Lou Boland )
Izpildiet darbības Lū dienasgrāmata Bèrlebus (Luc BOLAND, tētis Lou) http://berlebus.blogspot.fr/